Some symbolic expressions for number sixteen
CONTENS
अष्टिः – aṣṭiḥ | Apte, Vaman Shivaram: The Practical Sanskrit-English Dictionary. Poona :1890
aṣṭiḥ f. [asyate bhūmau kṣipyate as-ktin pṛṣo- ṣatvaṁ] (1) A die for playing. (2) A metre consisting of sixty-four syllables. (3) [akṣ-vyāptau-ktin] Pervasion, reaching (Ved.). (4) The body (the instrument of enjoyment). (5) The number sixteen. (6) Seed. (7) Kernel. Rādhākāntadeva: Śabdakalpadruma (5 Vol). Third edition, reprint of the 1886 edition. Varanasi : 1967 aṣṭiḥ strī, (asyate pṛthivyāṁ kṣipyate iti + asa + ktin . pṛṣodarāditvāt vatvam .) vījaṁ . ityuṇādikoṣaḥ .. āṁṭhi iti bhāṣā . |
कला – kalā | Monier-Williams, Monier: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1899kalā f. (etym. doubtful) a small part of anything, any single part or
portion of a whole, esp. a sixteenth part &c. f. a digit or one-sixteenth of the moon’s diameter kalā f. (personified as a daughter of Kardama and wife of Marīci f. a symbolical expression for the number sixteen f. interest on a capital (considered as a certain part of it) f. a division of time (said to be 1/900 of a day or 1-6 minutes ; or 1/1800 of a day or 0-8 minutes on ; or 2 minutes and 26 54/201 seconds ; or 1 minute and 35 205/301, seconds, or 8 seconds f. the sixtieth part of one-thirtieth of a zodiacal sign, a minute of a degree kalā f. (in prosody) a syllabic instant f. a term for the seven substrata of the elements or Dhātus of the human body (viz. flesh, blood, fat, phlegm, urine, bile, and semen; but according to Hemacandra, “rasa”, “chyle”, “asthi”, “bone”, and “majjan”, “marrow”, take the place of phlegm, urine, and bile) f. an atom (there are 3015 Kalās or atoms in every one of the six Dhātus, not counting the “rasa”, therefore in all 18090) kalā f. (with Pāśupatas) the elements of the gross or material world f. an embryo shortly after conception (cf. “kalana”) f. a designation of the three constituent parts of a sacrifice (viz. “mantra, dravya”, and “śraddhā” on [ed. Bomb.] xiv, 89, 3) f. the menstrual discharge f. any practical art, any mechanical or fine art (sixty-four are enumerated in the śaivatantra []; the following is a list of them: “gītam, vādyam, nṛtyam, nātyam, ālekhyam, viśeṣaka-cchedyam, taṇḍula- kusuma-balivikārāḥ, puṣpāstaranam, daśana-vasanāṅgarāgāḥ, maṇi- bhūmikā-karma, śayana-racanam, udaka-vādyam, udaka-ghātaḥ, citrā yogāḥ, mālya-granthana-vikalpāḥ, keśa-śekharāpīḍayojanam, nepathya- yogāḥ, karṇa-pattra-bhaṅgāḥ, gandha-yuktiḥ, bhūṣaṇa-yojanam, indrajālam, kaucumāra-yogāḥ, hasta-lāghavam, citraśākāpūpa-bhakṣya- vikāra-kriyā, pānaka-rasarāgāsava-yojanam, sūcīvāpa-karma, vīṇā-ḍama- ruka-sūtra-krīḍā, prahelikā, pratimā, durvacakayogāḥ, pustaka-vācanam, nāṭakākhyāyikā-darśanam, kāvya-samasyā-pūraṇam, paṭṭikā-vetrabāṇa- vikalpāḥ, tarkū-karmāṇi, takṣaṇam, vāstu-vidyā, rūpya-ratna-parīkṣā, dhātu-vādaḥ, maṇi-rāga-jṇānam, ākara-jṇānam, vṛkṣāyur-veda-yogāḥ, meṣa-kukkuṭa-lāvaka-yuddha-vidhiḥ, śuka-sārikā-pralāpanam, utsādanam, keśa-mārjana-kauśalam, akṣara-muṣṭikā-kathanam, mlechitaka-vikalpāḥ, deśa-bhāṣā-jṇānam, puṣpa-śakaṭikā-nimitta-jṇānam, yantra-mātṛkā, dhāraṇa-mātṛkā, saṁpāṭyam, mānasī kāvya-kriyā, kriyā-vikalpāḥ, chalitakayogāḥ, abhidhāna-koṣa-cchando-jṇānam, vastra-gopanāni, dyūta-viśeṣaḥ, ākarṣaṇa-krīḍā, bālaka-krīḍanakāni, vaināyikīnāṁ vidyāṇāṁ jṇānam, vaijayikīnāṁ vidyānāṁ jṇānam”; see also &c. f. skill, ingenuity f. ignorance f. a low and sweet tone f. a boat f. a N. given to Dākṣāyaṇī in the region near the river Candrabhāgā f. N. of a grammatical commentary. Apte, Vaman Shivaram: The Practical Sanskrit-English Dictionary. Poona : 1890 kalā [kal-kac] A small part of anything; U. 1. 1; a bit, jot; kalāmapyakṛtapārelaṁbaḥ K. 304; sarve te mitragātrasya kalāṁ nārhaṁti ṣoḍaśīṁ Pt. 2. 55; Ms. 2. 86, 8. 36. (2) A digit of the moon (these are sixteen); jagati jayinaste te bhāvā naveṁdukalādayaḥ Māl. 1. 36; Ku. 5. 71; Me. 89. (3) Interest on capital (consideration paid for the use of money); ghanavīthivīthimavatīrṇavato nidhiraṁbhasāmupacayāya kalāḥ Śi. 9. 32 (where kalā means ‘digits’ also). (4) A division of time variously computed; one minute, 48 seconds, or 8 seconds. (5) The 60th part of one thirtieth part of a zodiacal sign, a minute of a degree. (6) Any practical art (mechanical or fine); there are 64 such arts, as music, dancing &c. (7) Skill, ingenuity. (8) Fraud, deceit. (9) (In Prosody) A syllabic instant. (10) A boat. (11) The menstrual discharge. (12) A term for the seven substrata of the elements of the human body; (they are: –ādyā māṁsadharā proktā dvitīyā raktadhāriṇī . medodharā tṛtīyā tu caturthī śleṣmadhāriṇī .. paṁcamī ca malaṁ dhatte ṣaṣṭhī pittadharā matā . retodharā saptamī syāt iti saptakalāḥ smṛtāḥ ..). (13) An atom. (14) A term for the embryo. — Comp. –aṁtaraṁ 1. another digit. –2. interest, profit; māse śatasya yadi paṁca kalāṁtaraṁ syāt Līlā. –ayanaḥ a tumbler, a dancer (as on the sharp edge of a sword). –ākulaṁ deadly poison. –keli a. gay, wanton. ( –liḥ) an epithet of Kāma. –kṣayaḥ waning (of the moon); R. 5. 16. –dharaḥ, –nidhiḥ, –pūrṇaḥ the moon; aho mahattvaṁ mahatāmapūrvaṁ vipattikālepi paropakāraḥ . yathāsyamadhye patitopi rāhoḥ kalānidhiḥ puṇyacayaṁ dadāti .. Udb. –bhṛt m. 1 the moon. –2. an artist &c. Böhtlingk und Roth: Großes Petersburger Wörterbuch kalā und kalā (zu belegen nur mit dieser Betonung) f. ŚĀNT. 3, 8. 1) “ein kleiner Theil eines Ganzen”, namentlich gebraucht vom “Sechzehntel” TRIK. 3, 3, 382. MED. l. 5. yatkalayā te śaphena te krīṇāmīti paṇetāgoarghaṁ somaṁ kuryāt “wenn er um den” Soma “feilscht, indem er sagt: ich will ihn dir für ein Sechzehntel, für ein Achtel abkaufen, so lässt er damit dem” Soma “nicht den Werth einer ganzen Kuh” TS. 6, 1, 10, 1. ŚAT. BR. 3, 3, 3, 1. yathā kalāṁ yathā śaphaṁ yatha ṛṇaṁ saṁnayāmasi ṚV. 8, 47, 17. yo vai kalā manuṣyāṇāmakṣaraṁ taddevānām ŚAT. BR. 10, 4, 1, 16. fg. ṣoḍaśakalā vā paśavo ‘nukalamevāsmiṁ chriyaṁ dadhati 12, 8, 3, 13. prajāpatiḥ ṣoḍaśakalaḥ 14, 4, 3, 22. 7, 2, 2, 17. puruṣaḥ 11, 1, 6, 36. 13, 2, 2, 17. AIT. BR. 5, 26. PRAŚNOP. 6, 2. CHĀND. UP. 4, 5, 2. 3. 6, 3. 4. 7, 3. 4. 8, 3. 4. NIR. 11, 12. sahasratamīṁ kalām ŚAT. BR. 10, 4, 4, 4. anṛtaṁ tu vadandaṇḍyaḥ svavittasyāṁśamaṣṭamam. tasyaiva vā nidhānasya saṁkhyāyālpīyasīṁ kalām.. M. 8, 36. nārāyaṇakalāḥ BHĀG. P. 1, 2, 26. 1, 17. 3, 1. 4, 8, 7. dharmakalā 1, 3, 9. anutāpakalayā 3, 15, 36. 39. rājyaṁ ca putrāśca yaśo dhanaṁ ca sarvaṁ na satyasya kalāmupaiti “kommt nicht einem Sechzehntel der Wahrheit gleich” d. h. “ist weit weniger werth als die Wahrheit” MBH. 3, 1375. so ‘hamasminsamārambhe sunītasya kalāmapi. vimṛśannābhipaśyāmi “hierin sehe ich auch nicht die geringste Klugheit” R. 3, 46, 11. sarve te japayajñasya kalāṁ nārhanti ṣoḍaśīm M. 2, 86. ARJ. 11, 3. MBH. 1, 4032. 3, 8429. PAÑCAT. II, 58. Vgl. kalāpūrṇa. — 2) “ein Sechzehntel der Mondscheibe” AK. 1, 1, 2, 17. 3, 8. H. 106. an. 2, 477. MED. śaśinaḥ kalā HIT. Pr. 1. KUMĀRAS. 5, 71. MEGH. 87. ŚIŚ. 9, 32. śaśikalā VID. 101. candrakalā KATHĀS. 1, 39. Personif. eine Tochter Kardama’s und Gemahlin Marīci’s BHĀG. P. 3, 24, 22. 4, 1, 13. — 3) “Zins”, als “ein bestimmter Theil des Kapitals” TRIK. H. an. MED. NIR. 6, 6. ŚIŚ. 9, 32. — 4) “ein best. Zeittheil” AK. 3, 4, 26, 200. H. an. MED. (1/900) “des Tages” oder “4 Minute und 36 Secunden” nach M. 1, 64. HARIV. 501. VP. 22. (1/1800) “des Tages” oder “48 Secunden” JYOT. in LIA. I, 823. Sch. zu VP. 22. 20(1/10) Kalā = 1 Muhūrta oder (1/30) des Tages, also 1 Kalā = “2 Minuten und 26(54/201) Secunden” SUŚR. 1, 19, 5. 30(1/10) Kalā = 1 Muhūrta, also 1 Kalā = 1 “Minute und” 35(205/301) “Secunden” MBH. in VP. 22, N. 3. 1 Kalā = “8 Secunden” BHAVIṢYA-P. a. a. O. AK. 1, 1, 3, 11. H. 136. – MBH. 3, 150. DEV. 11, 8. — 5) “der 60ste Theil” oder “eine Minute eines Grades” SŪRYASIDDH. im ŚKDR. COLEBR. Misc. Ess. II, 151. — 6) “eine Mora” (in der Prosodie) COLEBR. Misc. Ess. II, 151. — 7) “Atom(?)”: sa (rasaḥ) khalu trīṇi trīṇi kalāsahasrāṇi pañcadaśa ca kalā ekakaismindhātāvavatiṣṭhata evaṁ māsena rasaḥ śuklībhavati strīṇāṁ cārtavamiti. bhavati cātra. aṣṭādaśa sahasrāṇi saṁkhyā hyasminsamuccaye. kalānāṁ navatiḥ proktā svatantraparatantrayoḥ.. “in jedem der 6” Dhātu (mit Ausschluss des rasa selbst) “3015” Kalā, “also in der Gesammtheit 18090” SUŚR. 1, 44, 6. fgg. — 8) Bez. “der Substrate der Elemente” (dhātu) “des menschlichen Leibes”, deren sieben gezählt werden: “Fleisch, Blut, Fett, zäher Schleim, Urin, Galle, Samen” SUŚR. 1, 326, 13. 18. 337, 15. 19. 2, 268, 21. 269, 2. 443, 12. — 9) “Flöckchen, Knöllchen, ein Embryo unmittelbar nach der Zeugung” (kalana) H. an. VAIJ. beim Sch. zu ŚIŚ. 1, 59. MED. (kalanā). — 10) “die monatliche Reinigung” VIŚVA im ŚKDR. — 11) “Kunstgriff, Kunstfertigkeit” (= kapaṭa VIŚVA im ŚKDR.), “Kunst” (namentlich “eine schöne Kunst), Handwerk” AK. 3, 4, 26, 200. 2, 10, 35. H. 900. H. an. MED. gītavāditrakuśalāḥ nṛtyeṣu kuśalāstathā. upāyajñāḥ kalā jñāśca vaiśike pariniṣṭhitāḥ (yoṣitaḥ).. R. 1, 9, 8. upasaṁveśayanrājaṁstatastāṁ drupadātmajām.. kalābhistisṛbhī rājanyathāvidhi manasvinīm.. MBH. 14, 2645. fg. catuḥṣaṣṭyaṅgamadadatkalājñānaṁ mamādbhutam 13, 1334. ahaṁ kalānāmṛṣabho vimuhye yayā (māyayā) vaśo ‘nye kimutāsvatantrāḥ BHĀG. P. 8, 12, 43. ye caivaṁ puruṣāḥ kalāsu kuśalāsteṣveva lokasthitiḥ BHARTṚ. 2, 19. 91. sakalakalāpāraṁ gato ‘maraśaktirnāma rājā PAÑCAT. 3, 11. I, 4. kalāṁ vaiśikīm MṚCCH. 1, 15. sāhityasaṁgītakalāvihīnaḥ BHARTṚ. Suppl. 2. dyūtakalā KATHĀS. 6, 26. nijabāṇijyakalākauśalavādin 27. kalā nṛtyādikā SĀH. D. 33, 7. 6. 1, 15. 35, 12. DAŚAK. 60, 12. 14. 61, 1. catuḥṣaṣṭikalāgamaprayogacatura 140, 4. DHŪRTAS. 68, 14. Ind. St. 2, 390. 1, 10. ŚRĪDHARASVĀMIN zu BHĀG. P. führt aus dem ŚAIVATANTRA folg. 64 Kalā (vgl. o. d. Beisp. aus MBH. 13, 1334) auf: gītam, vādyam, nṛtyam, nāṭyam, ālekhyam, viśeṣakacchedyam, taṇḍulakusumabalivikārāḥ, puṣpāstaraṇam, daśanavasanāṅgarāgāḥ, maṇibhūmikākarma, śayanaracanam, udakavādyam, udakaghātaḥ, citrā yogāḥ, mālyagrathanavikalpāḥ, śekharāpīḍayojanam. nepathyayogāḥ, karṇapatrabhaṅgāḥ, gandhayuktiḥ, bhūṣaṇayojanam, aindrajālam, kaucumārayogāḥ (!), hastalāghavam, citraśākapūpabhakṣyavikārakriyā, pānakarasarāgāsavayojanam, sūcīvāpakarmāṇi, sūtrakrīḍā (Var.: sūcīvāpakarmasūtrakrīḍā, vīṇāḍamarukavādyāni), prahelikā, pratimālā, durvacakayogāḥ, pustakavācanam, nāṭikākhyāyikādarśanam, kāvyasamasyāpūraṇam, paṭṭikāvetravāṇavikalpāḥ, tarkukarmāṇi, takṣaṇam, vāstuvidyā, rūpyaratnaparīkṣā, dhātuvādaḥ, maṇirāgajñānam, ākarajñānam, vṛkṣāyurvedayogāḥ, meṣakukkuṭalāvakayuddhavidhiḥ, śukasārikāpralāpanam, utsādanam, keśamārjanakauśalam, akṣaramuṣṭikākathanam, mlecchitakavikalpāḥ, deśabhāṣājñānam, puṣpaśakaṭikānimittajñānam, yantramātṛkā, dhāraṇamātṛkā, saṁpāṭyam, mānasī kāvyakriyā, kriyāvikalpāḥ, chalitakayogāḥ, abhidhānakoṣacchandojñānam, vastragopanāni, dyūtaviśeṣaḥ, ākaṣakrīḍā, bālakakrīḍanakāni, vaināyikīnāṁ vidyānāṁ jñānam, vaijayikīnāṁ vi- jñā-, vaitālikīnāṁ (v. l. vaiyāsikīnāṁ) vi- jñā- ŚKDR. — 12) “Boot, Schiff” VIŚVA im ŚKDR. — 13) Titel eines gramm. Commentars COLEBR. Misc. Ess. II, 43. — Vgl. akala, niṣkala, sakala. kalā 1) aṁśa, kalā, kalāṁśāṁśa der Prakṛti Verz. d. Oxf. H. 23,a,28. fg. mumocāśrukalāṁ muhuḥ BHĀG. P. 10, 17, 19. 73, 35. aśrukalābhiḥ 11, 29, 45. — 4) 2(78/201) “Minuten” WEBER, JYOT. 105. — 6) Ind. St. 8, 309. — 8) ŚĀRÑG. SAṁH. 1, 5, 2. Bei den Pāśupata sg. “die Elemente der materiellen Welt”: cetanaparatantratve satyacetanā kalā. sāpi dvividhā kāryākhyā kāraṇākhyā ceti. tatra kāryākhyā daśavidhā pṛthivyādīni pañca tattvāni rūpādayaḥ pañca guṇāśceti. kāraṇākhyā trayodaśavidhā jñānendriyapañcakaṁ karmendriyapañcakam – buddhyahaṁkāramanolakṣaṇamantaḥkaraṇatrayaṁ ceti SARVADARŚANAS. 77, 1. fgg. 76, 17. 85, 14. fgg. 86, 15. 87, 3. 8. 88, 3. 90, 2. — 11) -kalāpa Spr. 3016. -jña adj. (f. ā) VARĀH. BṚH. 24, 13. m. “Künstler” BṚH. S. 53, 8. -vid dass. 5, 37. BṚH. 18, 15. -vidvaṁs dass. BṚH. S. 33, 19. Verbessere einige der angeführten 64 Kalā nach Verz. d. Oxf. H. 217,a,1. fgg. und dem Schol. zu BHĀG. P. 10, 45, 36. Sp. 159, Z. 3 ist ākaṣakraḍā Druckfehler für ākaṣakrīḍā und dieses fehlerhaft für ākarṣa-. — 14) = avidyā WEBER, RĀMAT. UP. 335. — 15) N. der Dākṣāyaṇī an der Candrabhāgā Verz. d. Oxf. H. 39,b,30. — Vgl. mahā-. kalā 5) SŪRYAS. 1, 28. 61. 67. 2, 49. 4, 19. 7, 3. 9, 10. 14, 11. Mani, Vettam: Puranic Encyclopaedia. Delhi 1975 kalā 1 I A measure of time. See under Kālamāna. kalā 2 II Art. The sixtyfour arts are as under;-(1) Gīta (music). (2) Vādya (instrumental music). (3) Nṛtya (Dancing). (4) Nāṭya (histrionics). (5) Citra (painting). (6) Accunirmāṇa (making of types). (7) Puṣpanirmāṇa (flower-gardening). (8) Pūmettaracanā (artistic flower laying). (9) Dehālaṅkaraṇa (Dressing). (10) Gṛhālaṅkaraṇa (furnishing of houses). (11) Śayyānirmāṇa (making of beds). (12) Jalataraṅga (music with water). (13) Jalavādya (music on water). (14) Vividhaveṣadhāraṇa (wearing different kinds of dresses). (15) Mālānirmāṇa (making of flower garlands). (16) Keśālaṅkāra (hair dressing). (17) Vastradhāraṇa (wearing of dresses). (18) Karṇabhūṣaṇanirmāṇa (making of ear-ornaments). (19) Sugandhapuṣpasañcayana (collection of sweet-smelling flowers). (20) Alaṁkṛtāhāra (decorating food articles). (21) Indrajāla (magic). (22) Bhaṅgīkaraṇa (beautification). (23) Karaśucīkaraṇa (cleaning of the hands). (24) Modakanirmāṇa (making of sweet-meats). (25) Pānīyanirmāṇa (making of drinks). (26) Tailoring. (27) Jālanirmāṇa (making of nets). (28). Riddle. (29) Akṣaraśloka (competition in the reciting of poems according to certain rules). (30) Arthaviśadīkaraṇa (clarification of meaning). (31) Granthapārāyaṇa (reading of books). (32) Nāṭakadarśana (enacting of plays). (33) Samasyā pūraṇa (part of a verse, generally the last line, proposed by one person to be completed by another as a trial of skill). (34) Nirmāṇa (making of cots of canes). (35) Carpentry. (36) Logic. (37) Vāstuvidyā (science of building homes). (38) Svarṇaratnapariśodhana (connoisseurship of gold and diamonds). (39) Dhātusaṁskaraṇa (purification of metals). (40) Skill in distinguishing the colours of diamonds. (41) Khaniparīkṣana (finding out of mines). (42) Understanding trees and their value (Vṛkṣāyurvedayoga). (43) Cockfight. (44) Understanding the language of birds like Mainā. (45) Massaging. (46) Keśaprakṣālana. (47) Akṣara muṣṭikā kathana. (48) Videśabhāṣāpaṭhana (Learning of foreign languages). (49) Deśabhāṣā- jñāna. (knowledge of the language of one’s own country). (50) Bhāvikālapravacana (fortunetelling). (51) Yantranirmāṇa (making of machines). (52) Smaraṇaśaktipoṣaṇa (increasing memory power). (53) Śravaṇapāṭha (studying by hearing). (54) Nimiṣakavana (Instant poetry-making). (55) Kriyāvikalpa. (56) Kapaṭabhāva (False poses), (57) Chandojñāna (knowledge of different metres). (58) Vastragopana. (59) Game of dice. (60) Another gambling game. (61) Bālalīlā (entertainment of children). (62) Vinayācārakrama (etiquette). (63) Vaitālikavidyājñāna (panegyrics). (64) Kāryagrahaṇa (comprehension of facts) (Śabdasāgara). Benfey, Theodor: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1866 kalā kalā, i. e. kṛ10 + a, f. 1. A small part, Man. 8, 36. 2. A part, Man. 2, 86. 3. The sixteenth part of the moon’s disc, Hit. pr. d. 1. 4. Interest on capital, Śiś. 9, 32 (at the same time, a sixteenth part of the moon’s disc). 5. A division of time, Man. 1, 64. 6. One of the seven elements of the human body, as blood, etc., Suśr. 1, 326, 13. 7. One of the sixty-four mechanical or elegant arts, Rām. 1, 9, 8; Daśak. in Chr. 180, 7; 9. — Comp. niṣkala, i. e. nis-, adj., f. lā, 1. undivided, MBh. 13, 1044. 2. maimed, infirm, MBh. 3, 13851. sa-kala, adj. f. lā, 1. whole, Vikr. d. 95. 2. all, Pañc. 53, 21; 55, 12. Cappeller, Carl: A Sanskrit-English Dictionary, based upon the St. Petersburg Lexicons. Strassburg : 1891 kalā f. a small part, esp. a sixteenth of the moon’s orb; a cert. small division of time; an art (there are 64). Macdonell, Arthur Anthony: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1893 kalā kalā, f. small part, esp. one-sixteenth; sixteenth part of the moon’s disc; interest on capital; small division of time (ranging between 8 seconds and about 2.5 minutes according to different statements); artistic skill; art (of which there are 64); -keli, a. practising an art as an amusement; -jña, a. understanding an art or the arts; m. artist; -dhara, a. possessing an art or the arts; m. moon; -nātha, m. moon; -nidhi, m. id.. Rādhākāntadeva: Śabdakalpadruma (5 Vol). Third edition, reprint of the 1886 edition. Varanasi : 1967 kalā strī, (kalayati vṛddhito dhanaṁ saṁgṛhṇāti sañcinotītyarthaḥ . kala + ac + ṭāp .) mūladhanavṛddhiḥ . sud iti bhāṣā . śilpādi . (yathā rāmāyaṇe 1 . 9 . 8 . gītavāditrakuśalā nṛtyeṣu kuśalāstathā . upāyajñāḥ kalājñāśca vaiśike pariniṣṭhitāḥ ..) aṁśamātram . candrasya ṣoḍaśāṁśaḥ . (yathā, vakroktipañcāśikāyām . sālaṅkāratayā tvayā mama kathaṁ nendoḥ kalā dṛśyate, paśyāmīndukalāṁ sphuṭaṁ punaridaṁ laṅkāratā nāsmi yat ..) kālamānaḥ . sa tu triṁśatkāṣṭhātmakaḥ . iti medinī .. (triṁśat kāṣṭhāḥ kalāḥ . iti suśrute sūtre 6 aḥ .. śarīrasyāṁśaviśeṣo yathā — māṁsāsṛṅmedasāṁ tisro yakṛtplīhnoścaturthikā . pañcamī ca tathānnānāṁ ṣaṣṭhīcāgnidharā matā . retodharā saptamī myāditi saptakalāḥ smṛtāḥ .. iti pūrbakhaṇḍe pañcame’dhyāye śārṅgadhareṇoktam ..) strorajaḥ . naukā . kapaṭaḥ . iti viśvaḥ . rāśeṣtraṁ śadbhāgo’śastasya ṣaṣṭibhāgaḥ . yathā — ṣikalānāṁ kalā ṣaṣṭyā tatṣaṣṭyā bhāga ucyate . tattriṁśatā bhavedrāśirbhagaṇo dvādaśaiva te .. iti sūryasiddhāntaḥ .. atha śaivatantroktāścatuḥṣaṣṭikalā likhyante . gītam 1 vādyam 2 nṛtyam 3 nāṭhyam 4 ālekhyam 5 viśeṣakacchedyam 6 taṇḍulakusumabalivikārāḥ 7 puṣpāstaraṇam 8 daśanavasanāṅgarāgāḥ 9 maṇibhūmikākarma 10 śayanaracanam 11 udakavādyam 12 udakaghātaḥ 13 citrāyogāḥ 14 mālyagrathanavikalpāḥ 15 śekharāpīḍayojanam 16 nepathyayogāḥ 17 karṇapatrabhaṅgāḥ 18 gandhayuktiḥ 19 bhūṣaṇayojanam 20 aindrajālam 21 kaucumārayogāḥ 22 hastalāghavam 23 citraśākapūpabhakṣyavikārakriyā 24 pānakarasarāgāsavayojanam 25 sūcīvāpakarmāṇi 26 sūtrakrīḍā 27 prahelikā 28 pratimālā 29 duvvacakayogāḥ 30 pustakavācanam 31 nāṭikākhyāyikādarśanam 32 kāvyasamasyāpūraṇam 33 paṭṭikāvetravāṇavikalpāḥ 34 tarkukarmāṇi 35 takṣaṇam 36 vāstuvidyā 37 rūpyaratnaparīkṣā 38 dhātuvādaḥ 39 maṇirāgajñānam 40 ākarajñānam 41 vṛkṣāyurvedayogāḥ 42 meṣakukkuṭalāvakayuddhavidhiḥ 43 śukaśārikāpralāpanam 44 utsādanam 45 keśamārjanakauśalam 46 akṣaramuṣṭikākathanam 47 mlecchitakavikalpāḥ 48 deśabhāṣājñānam 49 puṣpaśakaṭikānimittajñānam 50 yantramātṛkā 51 dhāraṇamātṛkā 52 sampāṭyam 53 mānasīkāvyakriyā 54 kriyāvikalpāḥ 55 chalitakayogāḥ 56 abhidhānakoṣacchandojñānam 57 vastragopanāni 58 dyūtaviśeṣaḥ 59 ākarṣakrīḍā 60 bālakakrīḍanakāni 61 vaināyikīnāṁ vidyānāṁ jñānam 62 vaijayikīnāṁ vidyānāṁ jñānam 63 vaitālikīnāṁ vidyānāṁ jñānam 64 . iti śrībhāgavataṭīkāyāṁ śrīdharasvāmī .. kvacit pustake sūcīvāpakarmasūtrakrīḍā ityekaṁ padaṁ taduttaraṁ vīṇāḍamarukavādyānivaitālikīnāmityatra vaiyāsikīnāmiti ca pāṭhaḥ .. (jihvā . yathā haṭhayogapradīpikāyām 3 . 37 . kalāṁ parāṅmukhīṁ kṛtvā tripathe pariyojayet .. kalāṁ jihvāṁ parāṅmakhamāsyaṁ yasyāḥ sā tathā tāṁ pratyaṅmukhīṁ kṛtvā tisṛṇāṁ nāḍīnāṁ panthāḥ tasmin kapālakuhare saṁyojayet . iti taṭṭīkā .. śivaḥ . yathā mahābhārate 13 . 17 . 140 . kalāḥkāṣṭhā lavā mātrā muhūrtāhaḥ kṣapāḥkṣaṇāḥ ..) Bhaṭṭācārya: Vācaspatyam (6 Vol). Chaukhamba Sanskrit Series 94, reprint of the 1873-1884 edition. Varanasi : 1962 kalā strī kalayati kalate vā kartari ac kalyate jñāyate karmaṇi ac vā . candramaṇḍalasya ṣoḍaśe bhāge yathā ca candrasya ṣoḍaśabhāgasya kalāśabdavācyatvam . tathā kālamā° uktaṁ yathā skāndeamā ṣoḍaśabhāgena devi! proktā mahākalā . saṁsthitā paramā māyā dehināṁ dehadhāriṇī . amādipaurṇamāsyantā yā eva śaśinaḥ kalāḥ . tithayastāḥ samākhyātāḥ ṣoḍaśaiva varānane! iti ayamarthaḥ yā mahāmāyā ādhāraśaktirūpā dehināṁ dehadhāriṇī saṁsthitā sā candramaṇḍalasya ṣoḍaśabhāgena parimitā candradehadhāriṇyamānāmnī mahākaleti proktā kṣayodayarahitā nityā tithisaṁjñikaiva itarā api pañcadaśa kalā divasavyavahāropayoginyaḥ kṣayodayavatyaḥ, pañcadaśa tithayo bhavantīti tithayaḥ ṣoḍaśaivetyaviruddhaṁ vacanamiti . śrutistvasminnarthe pakṣanirṇaya evodāhṛtā . tasya rātraya eva pañcadaśa kalā dhruvaivāsya ṣoḍaśī kaleti . evañca satyatra sāmānyaviśeṣarūpeṇa tithidvaividhyamuktaṁ bhavati tatra yeyamametyuktā kṣayodayavivarjitā dhruvā ṣoḍaśī kalā tadyuktaḥ kālastithisāmānyaṁ yāstvavaśiṣṭāḥ vṛddhikṣayopetāḥ pañcadaśa kalāstābhirviśiṣṭāḥ kālavibhāgāstithiviśeṣāḥ . tāsāṁ pañcadaśānāmekaikāṁ kalāṁ bahnyādayaḥ prajāpatyantāḥ pañcadaśa devatāḥ krameṇa pibanti . tatra vahninā yā kalā prathamaṁ pīyate mā prathametyucyate, tayā yuktaḥ kālaviśeṣaḥ prātha myavācinā pratipacchabdenābhidhīyate . evaṁ dvitīyādīnā pañcadaśyantānāṁ tithīnāṁ nāmānyavagantavyāni, tā etāḥ kṛṣṇapakṣe tithayo bhavanti . punaśca tāḥ pītāḥ kalāstenaiva krameṇa tatra tathā vahnyādidevatābhyo nirgatya candamaṇḍalaṁ pūrayanti tābhiryuktāḥ kālaviśeṣāḥ śuklapakṣagatāḥ prati padādyāstithayo bhavanti . bahnyādidevatānāṁ kalāpānaṁ somotpattau paṭhitam, tathā hi prathamāṁ pibate vahnirdvitīyāṁ pibate raviḥ . viśvedevāstṛtīyāntu caturthīṁ salilādhipaḥ . pañcamīṁ tu vaṣaṭkāraḥ ṣaṣṭhī pibati vāsavaḥ . saptamāmṛṣayodivyā aṣṭamīmaja ekapāt . navamīṁ kṛṣṇapakṣe ‘sya yamaḥ prāśnāti vai kalām . daśamīṁ pibate vāyuḥ pibatyekādaśīmumā . dvādaśīṁ pitaraḥ sarve samaṁ prāśnanti bhāgaśaḥ . trayodaśīṁ dhanādhyakṣaḥ kuveraḥ pibate kalām . caturdaśīṁ paśupatiḥ pañcadaśīṁ prajāpatiḥ . niṣmītaḥ kalayā śeṣaścandramā na prakāśate . kalā ṣoḍaśikā yā sā tvapaḥ praviśate sadā . amāyāṁ tu sadā soma oṣadhīḥ pratipadyate . tamoṣadhigataṁ gāvaḥ pibantyambugatañca yat . tatkṣīramamṛtaṁ bhūtvā mantrapūtaṁ dvijātibhiḥ . hutamagniṣu yajñeṣu punarāpyāyate śaśī . dine dine kalāvṛddhiḥ paurṇamāsyāṁ tu pūrṇateti . evaṁ ṣoḍaśānāṁ kalānāmekā nityā anyā kṣayodayaśālinī, tadetat spaṣṭamuktam śata° brā° 14, 4, 3, 22 . yathā prajāpatiḥ ṣoḍaśakalastasya rātraya eva pañcadaśakalā dhruvaivāsya ṣoḍaśī kalā sa rātribhirevā ca pūryate ‘pa ca kṣīyate so’māvāsyāṁ rātrimetayā ṣoḍaśyā kalayā sarvamidaṁ prāṇabhṛdanupraviśya tataḥ prātarjāyate tasmādetāṁ rātriṁ prāṇabhṛtaḥ prāṇaṁ na vicchindyādapi kṛkalāsasya yo’yamannātmā prajāpatiḥ prakṛtaḥ sa eṣa saṁvatsarātmanā viśeṣato nirdiśyate rātrayaḥ ahorātrāṇi tithaya eva pratipadādyāḥ dhruvaiva nityaiva vyavasthitā . etāsāṁ vittatvaṁ vaktuṁ tatsādharmyamāha sa candrātmā prajāpatīrātribhireva pratipadrādyābhirupacīyamānābhiḥ śuklapakṣe vardhate kṛṣṇapakṣe tābhirevāpacīyamānābhiḥ kalābhirapakṣīyate amāvāsyāyāṁ dhruvaikā kalā vyavasthitā . evaṁ kalānāṁ vittatve siddhe tadupacayāpacayau karmetyabhipretyāha sa kalātmā prajāpatiramāvāsyāṁ rātriṁ rātrau yā dhruvā kalātrāvasthitoktā etayā ṣoḍaśyā kalayā sarvamidaṁ prāṇijātaṁ sthāvarajaṅgamātmakamanupraviśya yadapaḥ pibati yaccoṣadhīraśnāti tat sarvamevauṣadhyātmanā vyāpyāmāvāsyāṁ rātrimavasthāya tato’paredyuḥ prātarjāyate dvitoyayā saṁyukto bhavati evamasau prajāpatiḥ pāṅaktātmakaḥ saṁvṛttaḥ evaṁ prajāpateḥ pāṅktakarmaphalatvamuktvā prāsaṅgikamathamāha tasmāditi prāṇinaṁ na pramāpayet kṛkalāsasyāpi saraṭasyāpi prāṇaṁ na vicchindyāt bhā° . candrakalānāṁ nāmabhedādikamanupadaṁ vakṣyate . sarvābhiḥ sarvadā candrastaṁ kalābhirniṣevate jyotsnāntarāṇīva kalāntarāṇi . kalā ca sā kāntimatī kalā(va)bhṛtaḥ kumā° . kalāsamagreṇa gṛhānamuñcatā kalādadhānaḥ sakalāḥ svabhābhirudbhāsayan saudhasitābhirāśāḥ nidhirambhasāmupacayāya kalāḥ iti ca bhāghaḥ kalādharaḥ kalābhṛt kalānidhiḥ kalāvān . 2 avayavamātre ca . somasūryāgnibhedena mātṛkāvarṇa sambhavāḥ . aṣṭatriṁśatkalāstattanmaṇḍaleṣu vyavasthitāḥ śā° ti° . somamaṇḍalasya ṣoḍaśakalatā sūryamaṇḍalasya dvādaśakalatā vahnimaṇḍalasya daśakalatoktā tāsāṁ nāmāni dhyeyarūpāṇi ca tatra darśitāni yathāamṛtā mānadā pūṣā tuṣṭiḥpuṣṭoratirdhṛtiḥ . śaśinī candrikā kāntirjyotsnā śrīḥ prītiraṅgadā . pūrṇā pūrṇāmṛtā kāmadāyinyaḥ svarajāḥ kalāḥ 16 . tapinī tāpinī dhūmrā marīcirjvālinī ruciḥ . suṣumṇā bhogadā viśvā yodhinī dhāriṇī kṣamā . kañādyā vasudāḥ saurāḥ ṭaṭhāntā dvādaśeritāḥ 12 . dhūmrārcirūṣmā jvalinī jvālinī visphuliṅginī . suśrīḥ surūpā kapilā havyakavyavahe api . ḍādīnāṁ daśavarṇānāṁ kalā dharmapradā imāḥ 10 . abhayeṣṭakarādhyeyā śvetapītāruṇāḥ kramāt . tathā akārokāramakāranādavindvātmakapraṇavasya pañcāśatkalātmakatāmuktvā tannāmadheyarūpāṇyapi tatroktāni yathātārasya pañcabhedasya pañcāśadvarṇagāḥ kalāḥ . sṛṣṭirṛddhiḥsmṛtirmedhā kāntirlakṣmīrdhṛtiḥ sthirā . sthitiḥ siddhiriti proktā kacavarnakalāḥ 10 kramāt . akārādbrahmaṇotpannāstaptacāmīkaraprabhāḥ . etāḥ karadhṛtākṣasrakpaṅkajadvayakuṇḍikāḥ . jarā ca pālinī śāntiraiśvarī ratikāmike . varadāhlādinī prītirdīrghā svuṣṭatavargajāḥ 10 . ukārādviṣṇunotpannāstamāladalasannibhāḥ . abhītiśaṅkha cakreṣṭabāhavaḥ parikīrtitāḥ . tīkṣṇā raudrī bhayā nidrā tandrā kṣut krodhinī kriyā . utkarī mutya retāḥ syuḥ kathitāḥ payavargajāḥ 10 . rudreṇa mārṇādutpannāḥ śaraccandrasamaprabhāḥ . udvahantyo’bhayaṁ śūlaṁ kapālaṁ bāhubhirvaram . īśvareṇoditā vindoḥpītāśvetā’ruṇā’sitāḥ 4 . anantāstāḥṣavargasthā javākusumasannibhāḥ . abhayaṁ hariṇaṁ ṭhaṅkaṁ dadhānā bāhubhirvaram . nivṛttiḥ supratiṣṭhā svādvidyā śāntiranantaram . indhikā dīpikā caiva recikā mocikāparā . sūkṣmā sūkṣmāmṛtā jñānāmṛtā cāpyāyinī tathā . vyāpinī vyomarūpā syuranantāḥ svarasaṁgatāḥ 16 . sadāśivena saṁjātānādādetāḥ sitatviṣaḥ . akṣasrakpustakaguṇakapā lāṭyakarāmbujāḥ . nyāse tu yojayedādau ṣoḍaśa svarajāḥ kalāḥ . iti pañcāśadākhyātāḥ kalāḥ sarvasamṛddhidāḥ kalyate jñāyate’nena . aṁśatulye 3 upādhibhede ca . tasmai sa hovāca . ihaivāntaḥ śarīre saumya! sa puruṣo yasminnetāḥ ṣoḍaśa kalāḥ prabhavantīti paśropaniṣat . tasmai sa hovāca . ihaivāntaḥ śarīre hṛdayapuṇḍarīkākāśamadhye he saumya! sa puruṣo na deśāntare vijñeyo yasmin etā ucyamānāḥ ṣoḍaśa kalāḥ prāṇādyāḥ prabhavantyutpadyanta iti ṣoḍaśakalābhirupādhirūpābhiḥ sakala iva niṣkalaḥ puruṣo lakṣyate’vidyayeti bhāṣyam . puruṣasya ṣoḍaśakalatvaṁ na sākṣātsāvayavatvena, kintu kalājanakatvena tadupādhimattvāditi vaktuṁyasminnetā iti vākyatātparyamāha ṣoḍaśakalābhiriti ānanda0 yathā ca puruṣasya voḍaśakakṣatvaṁ tathoktaṁ tatraiva praśnopaniṣadi śaṅkarācāryakṛtatadbhāṣye ca yathāsa īkṣāñcakre kasminnahamutkrānta utkrānto bhaviṣyāmi kasmin vā pratiṣṭhite pratiṣṭhāsyāmīti upa° . tadupādhikalādhyāropāpanayanena vidyayā sa puruṣaḥ kevalo darśayitavya iti kalānāṁ tatprabhavatvamucyate . prāṇādīnāmatyantanirviśeṣe hyadvaye śuddhe tattve śakyate’dhyāropamantareṇa pratipādyapratipādanādivyavahāraḥ kartumiti kalānāṁ prabhavasthityapyayā āropyante avidyāviṣayāścaitanyāvyatirekeṇaiva hi kalā jāyamānāstiṣṭhantyaḥ pralīyamānāśca sarvadā lakṣyante . ata eva bhrāntāḥ kecidagnisaṁyogādghṛtamiva ghaṭādyākāreṇa caitanyameva pratikṣaṇaṁ jāyate naśyatīti tannirodhe śūnyamiva sarvamiti . apare ghaṭādiviṣayaṁ caitanyaṁ cetayiturnityasyātmano’nityaṁ jāyate vinaśyatīti . apare caitanyaṁbhūtadharma iti laukāyatikāḥ . anapāyopajananadharmakacaitanyamātmaiva nāmarūpādyupādhidharmaiḥ pratyavabhāsate . satyaṁ jñānamānandaṁ brahma vijñānaghana evetyādi śrutibhyaḥ . svarūpāvyabhicārāt yathā yathā yo yaḥ padārtho vijñāyate tathā tathā jñāyamānatvādeva tasya tasya caitanyasyāvyabhicāritvaṁ vastu ca bhavati kiñcinna jñāyata iti cānupapannam . rūpañca dṛśyate na cāsti cakṣuriti vat . vyabhicarati tu jñānaṁ, jñeyaṁ na vyabhicarati kadācidapi . jñeyābhāve’pi jñeyāntarebhāvājjñānasya . na hi jñāne’sati jñeyaṁ nāma bhavati kasyacitsuṣupte’darśanāt jñānasyāpi suṣupte’bhāvājjñeyājjñānasvarūpasya vyabhicāra iti cenna . jñeyāvabhāsakasya jñānasyālokavajjñeyābhivyañjakatvāt svavyaṅgyābhāve ālokābhāvānupapattivat suṣupne vijñānābhāvānupapatteḥ . na hyandhakāre cakṣuṣo rūpānupalabdhau cakṣuṣo’bhāvaḥ śakyaḥ kalpayitumavaināśikena . vaināśiko jñeyābhāve jñānābhāvaṁ kalpayatyeveti cet? yena tadabhāvaṁ kalpayettasyābhāvaḥ kena kalpyata iti vaktavyam vaināśikena . tadabhāvasyāpi jñeyatvājjñānābhāve jñānābhāva iti cet? na, abhāvasyāpi jñeyatvābhyupagamādabhāvo’pi jñeyo’bhyupagamyate vaināśikaiḥ, nityañca tadavyatiriktañcejjñānaṁ nityaṁ kalpitaṁ syāttadabhāvasya ca jñānātmakatvādabhāvatvaṁ vāṅmātrameva na paramārthato’bhāvatvamanityatvaṁ ca jñānasya . na ca nityasya jñānasyābhāvonāmamātrādhyārope kinnaśchinnam . athābhāvo jñeyo’pi san jñānavadatirikta iti cenna tarhi jñeyābhāve jñānābhāvaḥ jñeyaṁ jñānavyatiriktaṁ na tu jñānaṁ jñeyavyatiriktamiti cenna . śabdamātratvādviśeṣānupapatteḥ . jñeyajñānayorekatvañcedabhyupagamyate–jñeyaṁ jñānavyatiriktaṁ na jñeyavyatiriktaṁ jñānam jñeyavyatiriktaṁ neti tu śabdamātrameva tadvahniragnivyatirikto’gnirna vahnivyatirikta iti yadvadabhyupagamya jñeyavyatireke tu jñānasya jñeyābhāve jñānābhāvānupapattiḥ siddhā . jñeyābhāve’darśanādabhāvo jñānasyeti cenna suṣpterityabhyupagamāt . vaināśikairabhyupagamyate hi suṣupte’pi vijñānāstitvaṁ, tatrāpi jñeyasattvamabhyupagamyate jñānasya svenaiveti cenna bhedasya siddhatvāt . siddhaṁ hyabhāvajñeyaviṣayasya jñānasyābhāvajñeyavyatirekājjñeyajñānayoranyatvam . na hi tatsiddhaṁ mṛtamivojjīvayituṁ punaranyathā kartuṁ śakyate vaināśikaśatairapi jñānasya jñeyatvameveti . tadapyanyena tadapyanyeneti tvatpakṣe’tiprasaṅga iti cenna tadvibhāgopapatteḥ . sarvasya yadā hi sarvaṁ jñeyaṁ kasyacittadā tadvyatiriktaṁ jñānaṁ jñānameveti dvitīyo vibhāga evābhyupagamyate’vaināśikaiḥ . na tṛtīyastadviṣaya ityanavasthānupapattiḥ jñānasya sve vāvijñeyatve sarvajñatvahāniriti cet? so’pi doṣastasyaivāstu kintannivarhaṇenāsmākamanavasthādoṣaśca jñānasya jñayatvābhyupagamādavaśyañcaiva vaināśikānāṁ jñānaṁ jñeyam svātmanā cāvijñeyatvenanavasthā’nivāryā . samāna evāyaṁ doṣa iti cenna jñānasyaikatvopapatteḥ . sarvadeśakālapuruṣādyavasthamekameva jñānaṁ nāmarūpādyanekopādhibhedāt savitrādijalādiprativimbavadanekatayāvabhāsata iti . nā’sau doṣaḥ . tathā cedihedamucyate . nanuśruterihaivāntaḥ śarīre paricchinnaḥ kuṇḍavadaravatpuruṣa iti, na prāṇādikalākāraṇatvāt . na hi śarīramātraparicchinnasya prāṇasya śraddhādīnāṁ kalānāṁ kāraṇatvaṁ pratipattuṁ śaknuyāt . kalākāryatvācca śarīrasya . na hi puruṣakāryāṇāṁ kalānāṁ kāryaṁ saccharīraṁ kāraṇakāraṇaṁ svasya puruṣaṁ kuṇḍavadaramivābhyantaraṁ kuryāt, vījavatsyāditi cet? yathā vījakāryo vṛkṣastatkāryañca phalaṁ svakāraṇakāraṇaṁ vījamabhyantarīkarotyāmrādi tadvatpuruṣamabhyantarīkuryāt śarīraṁ svakāraṇakāraṇamapīti cenna anyatvāt sāvayavatvācca . dṛṣṭānte kāraṇavījādvṛkṣaphalasaṁvṛttānyanyānyeva vījāni dārṣṭāntike tu svakāraṇakāraṇabhūtaḥ sa eva puruṣaḥ śarīre’bhyantarīkṛtaḥ śrūyate . vījavṛkṣādīnāṁ sāvayavatvācca syādādhārādheyatvaṁ niravayavaśca puruṣaḥ sāvayavāśca kalāḥ śarīrañca etenākāśasyāpi śarīrādhāratvamanupapannaṁ kimutākāśakāraṇasya puruṣasya tasmādasamāno dṛṣṭāntaḥ . kindṛṣṭāntena vacanāt syāditi cenna vacanasyākārakatvāt . na hi vacanaṁ vastuno’nyathākaraṇe vyāpriyate kintarhi yathābhūtārthāvadyotane . tasmādantaḥ śarīra ityetadvacanaṁ aṇḍasyāntarvyometivacca draṣṭavyam . upalabdhinimittatvācca . darśanaśravaṇamananavijñānādiliṅgairantaḥśarīre paricchinna iva hyupalabhyate cāta ucyate–antaḥśarīre somya! sa puruṣa iti . na punarākāśakāraṇaṁ san kuṇḍavadaravaccharīraparicchinna iti manasāpīcchati vaktuṁ mūḍho’pi! kimuta pramāṇabhūtā śrutiḥ . yasminnetāḥ ṣoḍaśa kalāḥ prabhavantītyuktaṁ puruṣaviśeṣaṇāthaṁ kalānāṁ prabhavaḥ, sa cānyo’rtho’pi śrutaḥ kena krameṇa syādityata idamucyate . cetanapūrvikā ca sṛṣṭirityevamarthe ca puruṣaḥ ṣoḍaśakalaḥ pṛṣṭo yo bhāradvājena, sa īkṣāñcakre īkṣaṇaṁ darśanaṁ cakre kṛtavānityarthaḥ . sṛṣṭiphalakramādiviṣayaṁ kathamityucyate kasmin kartṛviśeṣe dehādutkrānto bhaviṣyāmyahameva vā kasminvā śarīre pratiṣṭhite’haṁ pratiṣṭhāsyāmi pratiṣṭhitaḥ syāmityarthaḥ . sa prāṇamasṛjata prāṇācchraddhāṁ khaṁvāyurjyotirāpaḥ pṛthivīndriyam . mano’nnamannādvīryaṁ tapo mantrāḥ karmalokā lokeṣu ca nāma ca upani° . nanvātmā’kartā, pradhānaṁ kartṛ, ataḥ puruṣāthe prayojanamurarīkṛtya pradhānaṁ pravartate mahadādyākāreṇa, tatredamanupapannaṁ puruṣasya svātantryeṇekṣāpūrvakaṁ kartṛtvavacanaṁ satvādiguṇasāmye pradhāne pramāṇopapanne sṛṣṭikartari sati īśvarecchānuvartiṣu paramāṇuṣu satsvātmano’pyekatvena kartṛtve sādhanābhāvādātmana ātmanyanarthakartṛtvānupapatteśca . na hi cetanāvān buddhipūrvakāryātmano’narthaṁ kuryāt, tasmātpuruṣārthena prayojanenekṣāpūrvakamiva niyatakrameṇa pravartamāne’cetane pradhāne cetanavadupacāro’yaṁ–sa īkṣāñcakre ityādiḥ . yathā rājñaḥ sarvārthakāriṇi bhṛtye rājeti iti cet? nātmano bhoktṛtvavatkartṛtvopapatteḥ . yathā sāṅkhyasya cinmātrasyāpariṇāmino’pyātmano bhoktṛtvaṁ tadvadvedavādinābhīkṣādipūrvakaṁ jagatkartṛtvamupapannaṁ śrutiprāmāṇyāt . tattvāntarapariṇāmādātmano’nityatvāśuddhatvānekatvanimittacinmātrasv arūpavikriyātaḥ puruṣasyātmanyeva bhoktṛtve cinmātrasvarūpavikriyā na doṣāya . bhavatāṁ ṣunarvedavādināṁ sṛṣṭikartṛtve tattvāntarapariṇāma evetyātmano’nityatvādisarvadoṣaprasaṅga iti cenna, ekasyāpyātmano’vidyāviṣayanāmarūpopādhyanupādhikṛtaviśeṣābhyupaga mādavidyākṛtanāmarūpopādhikṛto hi viśeṣo’bhyupagamyate ātmanobandhamokṣādiśāstrakṛtasaṁvyavahārādyuparamārthaṁ paramārthatī’nupādhikṛtañca tattvamekamevādvitīyamupādeyaṁ sarvatārkikabuddhyanavagāhyamabhaya śivamiṣyate na tatra kartṛtvaṁ bhoktṛtvaṁ vā kriyākārakaphalañca syādadvaitatvātsarvabhāvānām . sāṅkhyāstvavidyādhyāropitameva puruṣe kartṛtvaṁ kriyākārakaṁ phalañceti kalpayitvā”gamabāhyatvātpunastatastrasyantaḥ paramārthata eva bhoktṛtvaṁ puruṣasyecchanti tattvāntarañca pradhānaṁ puruṣāt paramārthavastubhūtameva kalpayanto’nyatārkikanirākṛtabaddhiviṣayāḥ santo vihanyante . tathetare tārkikāḥ sāṅkhyairityevaṁ parasparaviruddhārthakalpanāt āmiṣāthina iva prāṇino’nyonyaṁ virudhyamānā arthadarśitvāt paramārthatattvāddūramevāpakṛṣyante’tastanmatamanādṛtya vedāntārthatattvamekatvadarśanaṁ pratyādaravanto mumukṣavaḥ syuriti tārkikamate doṣadarśanaṁ kiñciducyate ‘smābhiḥ na tu tārkikatātparyeṇa tathaitat atroktam . vivadan khe’vanikṣipya virodhodbhavakāraṇam . taiḥ saṁrakṣitasadbuddhiḥ sukhaṁ nirvāti vedadit . kiñca– bhoktṛtvakartṛtvayorvikriyayorviśeṣānupapattiḥ . kā nāmāsau kartṛtvājjātyantarabhūtā bhoktṛtvaviśiṣṭā vikriyā yato bhoktaiva puruṣaḥ kalpyate na kartā . pradhānantu kartreva na bhoktriti nanūktaṁ puruṣaścinmātra eva svātmastho vikriyate bhuñjāno’nantāntarapariṇāmena . pradhānantu tattvāntarapariṇāmena vikriyate’to’nekamaśuddhamacetanañcetyādidharmavattadviparītaḥ puruṣaḥ . nā’sau viśeṣo vāḍmātratvātprāgbhogotpatteḥ . kevalacinmātrasya puruṣasya bhoktṛtvaṁ nāma viśeṣo bhogotpattikāle cejjāyate nivṛtte ca bhoge puniṣastadvādaśebhetaścinmātra eva bhavatīti cenmahadādyākāreṇa ca pariṇamya pradhānaṁ tato’petya punaḥ pradhānaṁ kharūpeṇāvatiṣṭhata iti asyāṁ kalpanāyāṁ na kaścidviśeṣa iti vāṅmātreṇa pradhānapuruṣayorviśiṣṭavikriyā kalpyate . atha bhogakāle’pi cinmātra eva prāgvatpuruṣa iti cet? na tarhi paramārthato bhogaḥ puruṣasya . bhogakāle cinmātrasya vikriyā paramārthaiva, tena bhogaḥ puruṣasyeti cenna pradhānasyāpi bhogakāle’vikriyatvādbhoktṛtvaprasaṅgaḥ . cinmātrasyaiva vikriyābhoktṛtvamiti cedauṣṇyādasādhāraṇadharmavatāmagnyādonāmabhoktṛtve hetvanupapattiḥ . pradhānapuruṣayoryugapadbhoktṛtvamiti cenna pradhānasya pārārthyānupapatteḥ . na hi bhoktrordvayoritaretaraguṇapradhānabhāva upapadyate prakāśayorivetaretaraprakāśane . bhogadharmavati satvāṅgini cetasi puruṣasya caitanyaprativimbādayo’vikriyasya puruṣasya bhoktṛtvamiti cenna puruṣasya kasyāpanayanārthaṁ mokṣasā dhanaṁ śāstraṁ praṇīyate’vidyādhyāropitānarthāpanayanāya śāstrapraṇayanamiti cet? paramārthataḥ puruṣo bhoktaiva na kartā pradhānaṁ kartreva na bhoktṛ paramarthasadvastvantaraṁ puruṣāccetīyaṁ kalpanā”gamabāhyā vyarthā nirhetukā ca iti nādartavyā mumukṣubhiḥ . ekatve’pi śāstrapraṇayanādyānarthakyamiti cenna abhāvāt . na hi śāstrapraṇetrādiṣu tatphalārthiṣu ca śāstrasya praṇayanamanarthakaṁ sārthakañceti kalpanā syāt . na hyātmaikatve śāstrapraṇetrādayastato’bhinnāḥ santi tadabhāve evaṁvikalpanaivānupapannāḥ . abhyupagate ātmaikatve pramāṇārthaścābhyupagato bhavatā yadātmaikatvamabhyupagacchatā . tadabhyupagame ca kalpanānupapattimāha śāstram . yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṁ paśyet? ityādiśāstrapraṇayanādyupapattiñcāha . anyatra paramārthavastusvarūpādavidyāviṣaye yatra hi dvaitamiva bhavatītyādi . vistarato vājasaneyake . vibhakte vidyā’vidye parāpare ityādāveva śāstrasyāto na tārkikavādabhaṭapraveśaḥ vedāntarājapramāṇabāhugupte ihārtmakatvaviṣaya iti . etenāvidyākṛtanāmarūpādyupādhikṛtānekaśaktisādhanakṛtabhedavattvādb rahmaṇaḥ sṛṣṭyādikartṛtve sādhanādyabhāvo doṣaḥ pratyukto veditavyaḥ parairukta ātmānarthakartṛtvādidoṣaśca . yastu dṛṣṭānto rājñaḥ sarvārthakāriṇi kartṛtvādyupacārādrājā karteti so’trānupapannaḥ . sa īkṣāñcakra iti śrutermukhyārthabādhanātpramāṇabhūtāyāḥ tatra hi gauṇī kalpanā . śabdasya, yatra mukhyārtho na sambhavati . iha tvacetanasya muktabaddhapuruṣaviśeṣāpekṣayā kartṛkarmadeśakālanimittāpekṣayā ca bandhamokṣādiphalārthā niyatā puruṣaṁ prati pravṛttirnopapadyate . yathoktasarvajñeśvarakartṛtvapakṣe tūpapannā, īśvareṇaiva sarvādhikārī prāṇaḥ puruṣeṇa sṛjyate . kathaṁ? sa puruṣa uktaprakāreṇekṣitvā prāṇaṁ 1 hiraṇyagarbhākhyaṁ sarvaprāṇikaraṇādhāramantarātmānamasṛjata sṛṣṭavān, atraḥ prāṇāt śraddhāṁ 2 sarvaprāṇināṁ śubhakarmapravṛttihetubhūtām . tataḥ karmaphalopabhogasādhanādhiṣṭhānāni kāraṇabhūtāni mahābhūtānyasṛjata . khaṁ 3 śabdaguṇaṁ vāyuṁ 4 svena sparśena kāraṇaguṇena ca viśiṣṭaṁ dviguṇam . tathā jyotiḥ 5 svena rūpeṇa pūrvābhyāñca śabdasparśābhyām viśiṣṭaṁ triguṇaṁ tathā”po 6 rasena guṇenāsādhāraṇena pūrvaguṇānupraveśena caturguṇāḥ . tathā gandhena pūrbaguṇānupraveśena pañcaguṇā pṛthivī 7 . tathā taireva bhūtairārabdhamindriyaṁ 8 dviprakāraṁ buddhyarthaṁ karmārthañca daśasaṅkhyam . tasya ceśvaramantaḥsthaṁ saṁśayasaṅkalpādilakṣaṇaṁ manaḥ 9 . evaṁ prāṇināṁ kāryaṁ karaṇañca sṛṣṭvā tatsthityarthaṁ vrīhiyavādilakṣaṇamannam 10 . tataścānnādadyamānādvīryaṁ 11 sāmarthyaṁ balaṁ sarvakarmapravṛttisādhanam . tadvīryavatāñca prāṇināṁ tapaḥ 12 viśuddhisādhanaṁ saṅkīryamāṇānāṁ, mantrā 13 stapoviśuddhāntarvahiḥkaraṇebhyaḥ karmasādhanametā ṛgyajuḥsāmātharvāṅgirasaḥ . tataḥ karma 14 agnihotrādilakṣaṇam . tato lokāḥ 15 karmaṇāṁ phalam . teṣu ca sṛṣṭānāṁ prāṇināṁ nāma 16 ca devadatto yajñadattaityādi . evametāḥ kalāḥ prāṇināmavidyādidoṣavījāpekṣayā sṛṣṭāstaimirikadṛṣṭisṛṣṭā iva dvicandramaśakamakṣikādyāḥ svapnadṛksṛṣṭā iva ca sarve padārthāḥ punastasminneva puruṣe pralīyante hitvā nāmarūpādivibhāgam bhā° . sa yathemā nadyaḥ syandamānāḥ samudrāyaṇāḥ samudraṁ prāpyāstaṁ gacchanti, bhidyete tāsāṁ nāmarūpe samudra ityevaṁ procyate . evamevāsya paridraṣṭurimāḥ ṣoḍaśa kalāḥ puruṣāyaṇāḥ puruṣaṁ prāpyāstaṁ gacchanti, bhidyete tāsāṁ nāmarūpe puruṣa ityevaṁ procyate, sa eṣo’kalo’mṛto bhavati, tadeṣa ślokaḥ kathaṁ sa dṛṣṭāntaḥ? yathā loke imā nadyaḥ syandamānāḥ sravantyaḥ samudrāyaṇāḥ samudro’yanaṁ gatirātmabhāvo yāsāṁ tāḥ samudrāyaṇāḥ samudraṁ prāpyopagamyāstaṁ nāmarūpatiraskāraṁ gacchanti . tāsāñcāstaṁ gatānāṁ bhidyete vinaśyete nāmarūpe gaṅgāyamunetyādilakṣaṇe . tadbhede samudra ityevaṁ procyate tadvastūdakalakṣaṇameva, yathā’yaṁ dṛṣṭāntaḥ . uktalakṣaṇasya prakṛtasya puruṣasyaparidraṣṭuḥ pari samantāddraṣṭurdarśanasya kartuḥ svarūpabhūtasya . yathārkaḥ svātmaprakāśasya kartā tadvad, imā ṣoḍaśa kalāḥ prāṇādyāḥ uktāḥ kalāḥ puruṣāyaṇā nadīnāmiva samudraḥ puruṣo’yanamātmabhāvagamanaṁ yāsāṁ kalānāṁ tāḥ puruṣāyaṇāḥ puruṣaṁ prāpya puruṣātmabhāvamupagamya tathaivāstaṁ gacchanti . bhidyete tāsāṁ nāmarūpe kalānāṁ prāṇādyākhyā rūpañca . yathāsvabhede ca nāmarūpayoryadanaṣṭaṁ tattvaṁ puruṣa ityeva procyate brahmavidbhiḥ . ya evaṁ vidvān guruṇā pradarśitakalapralayamārgaḥ sa eṣa vidyayā pravilāpitāsvavidyākāmakarmajanitāsu prāṇādikalāsvakalo’vidyākṛtakalānimitto hi mṛtyustadapagame’kalatvādevāmṛto bhavati . tadetasminnarthe eṣa ślokaḥ bhā° . arā iva rathanābhau kalā yasmin pratiṣṭhitāḥ . taṁ vedyaṁ puruṣaṁ veda yathā bhā vo mṛtyuḥ parivyatha upa° . arā rathacakraparikarā iva rathanābhau rathacakrasya nābhau yathā praveśitāstadāśrayā bhavanti yathā tathetyarthaḥ . kalāḥ prāṇādyā yasmin puruṣe pratiṣṭhitā utpattisthitilayakāleṣu taṁ puruṣaṁ kalānāmātmabhūtaṁ vedyaṁ vedanīyaṁ pūrṇatvāt puruṣaṁ puri śayanādvā veda jānīyāt . yathā he śiṣyā vo yuṣmānmṛtyurmā parivyathā mā parivyathayatu . vyathāmāpannā duḥkhina eva yūyaṁ stha atastanmā bhūd yuṣmākamityabhiprāyaḥ bhā° . tathā ca prāṇaḥ 1 śraddhā 2 vyoma 3 vāyuḥ 4 tejaḥ 5 jalaṁ 6 pṛthivī 7 indriyaṁ 8 manaḥ 9 annam 10 vīryam 11 tapaḥ 12 mantrāḥ 13 karma 14 lokaḥ 15 . nāma 16 ityetā prāṇādināmāntāḥ ṣoḍaśa kalāḥ puruṣasya upādhaya iti sthitam . gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhām śrutiḥ 3 aṁśamātre ca prācī dik kalā dakṣiṇā dik kalodīcīdikkalaiṣa saumya! catuṣkalaḥ pādo brahmaṇaḥ prakāśavānnāma sa ya etamevaṁ vidvāṁścatuṣakalaṁ pādaṁ brahmaṇaḥ prakāśavānityupāste prakāśavānasmiṁlloke bhavati prakāśavato ha lokāñjayati ya eta mevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇaḥ prakāśavānityupāste pṛthivī kalā’ntarikṣaṁ kalā dyauḥ kalā samudraḥ kalaiṣa vai saumya! catuṣkalaḥ pādobrahmaṇo’nantavānnāma . sa ya etamevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇo’nantavānityupāste’nantavānasmiṁlloke bhavatyanantavato ha lokāñjayati ya etamevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇo’nantavānityupāste . agniḥ kalā sūryaḥ kalā candraḥ kalā vidyutkalaiṣa vai saumya! catuṣkalaḥ pādo brahmaṇo jyotiṣmānnāma sa ya etamevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇojyotiṣmānityupāste jyotiṣmānasmilloṁke bhavati jyotiṣmato ha lokāñjayati ya etamevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇo jyotiṣmānityupāste . prāṇaḥ kalā cakṣuḥ kalā śrotraṁ kalā manaḥ kalaiṣa vai saumya! catuṣkalaḥ pādobrahmaṇa āyatanavānnāma sa ya etameva vidvāṁ ścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇa āyatanavānityupāste āyatanavānasmilloṁke bhavatyāyatanavato lokāñjayati ya etamevaṁvidvāṁścatuṣkalaṁ pādaṁ brahmaṇa āyatanavānityupāste . avatāraśabde bhūri udāharaṇam dṛśyam . paladvayātmake 4 kālāṁśabhede sa ca si° śi° darśitoyathāyo’kṣṇornimeṣasya kharāma 30 bhāgaḥ sa tatparastacchatabhāga uktā . truṭirnimeṣairdhṛtibhi 18 śca kāṣṭhā tattriṁśatā sadgaṇakaiḥ kaloktā . triṁ śatkalā”rkṣī ghaṭikā kṣaṇaḥ syānnāḍīdvayaṁ taiḥ khaguṇai 30 rdinaṁ ca . gurvakṣaraiḥ khendumitai 10 rasustaiḥ ṣaḍibhaḥ palaṁ tairghaṭikā khaṣaḍbhiḥ 60 . syādvā ghaṭīṣaṣṭirahakharāmai 30 rmāso dinaistairdvikubhi 12 śca varṣam . kṣetre samādyena samā vibhāgāḥ syuścakrarāśyaṁśakalāviliptāḥ śi° . yo’kṣṇorlocanayoḥ pakṣmapātaḥ sa nimeṣaḥ . sa yāvatā kālena niṣpadyate tāvān kālo’pi nimeṣaśabdenocyate upacārāt . tasya triṁśadvibhāgastatparasaṁjñaḥ tatparasya śatāṁśastruṭiriti . atha ca nimeṣairaṣṭādaśabhiḥ kāṣṭhā . kvacicchāstrāntare tithibhiriti pāṭhaḥ . kāṣṭhātriṁśatā kaloktā . kalānāṁ triṁśatā ghaṭikā . sācākṣīṁ bhabhramasya ṣaṣṭibhāga ityarthaḥ . ghaṭikādvayena kṣaṇo muhūrtaḥ . kṣaṇānāṁ triṁśatā dinam . atha prakārāntareṇa dinamucyate . gurvakṣaraiḥ khendumitaiḥ 10 asuriti . ekamātrolaghuḥ dvimātro guruḥ . tathā sānusvārī visargānto dīrghoyuktaparastu yaḥ iti chandolakṣaṇe pratipāditam yadakṣaraṁ sānusvāraṁ visargāntaṁ dīrghaṁ yasyākṣarasya parataḥ saṁyogastallaghvapi gurusaṁjñaṁ jñeyam . gurvakṣarasyoccāryamāṇasya yāvān kālastaddaśakenaiko’suḥ prāṇaḥ . praśastendriyapuruṣasya śvāsocchvāsāntarvartī kālaityarthaḥ . ṣaḍbhiḥ prāṇairekaṁ pānīyapalam . palānāṁ ṣaṣṭyā dhaṭī . ghaṭīnāṁ ṣaṣṭyā dinam . triṁśaddinairekomāsaḥ . māsairdvādaśabhirvarṣamiti kālasya vibhāgo darśitaḥ prami° . ahno’stamayavelāyāṁ kalāmātrā’pi yā tithiḥ kālamā° vyāsaḥ . pratipalleśamātreṇa kalāmātreṇa cāṣṭamī paṭhanti . sa ca trīṇi trīṇi kalāsahasrāṇi pañcadaśa ca kalā ekaikasmin dhātāvavatiṣṭhate iti suśru° . aṣṭādaśa sahasrāṇi saṁkhyā cāsmin samuccaye . kalānāṁ navatiḥ proktā suśru° . vikalānāṁ kalā ṣaṣṭyā tatṣaṣṭyā bhāga ucyate . tattriṁśatā bhavedrāśirbhagaṇodvādaśaiva te sū° si° . ukte rāśicakrasya 216000 mite bhāge ca kṣetre samādyena samā vibhāgā ityādi śi° kṣetre kakṣāyāṁ samādyena varṣādyena samāstulyāḥ kṣetravibhāgā jñeyāḥ . te ke . cakrarāśyaṁśakalāviliptāḥ . yathaikasya varṣasva māsadinādayo vibhāgā evaṁ bhagaṇasya rāśyaṁśādayaḥ prami° . si° śi° ukte dinamānajñānopayogini dinajyāguṇite vyāsārdhabhakte sūtrātmake 6 padārthe ca yathā– uktā prabhābhimatadiṅniyamena tāvat tāmeva kālaniyamena ca vacim bhūyaḥ . syādunnataṁ dyugataśeṣakayoryaṁdalpaṁ tenonitaṁ dinadalaṁ natasaṁjñakaṁ ca . athonnatādūnayutāccareṇa kramādudagdahiṇagolayorjyā . syāt sūtrametadguṇitaṁ dyumaurvyā vyāsārdhabhaktaṁ ca kalābhidhānam śi° divasasya yadgataṁ yacca śeṣaṁ tayoryadalpaṁ tadunnatasaṁjñaṁ jñeyaṁ tenonnatenonīkṛtaṁ dinadalapramāṇaṁ tannatasaṁjñaṁ bhavati . athonnatādunnatakālāduttaragole careṇonitātdakṣiṇe yutādyā jyā tat sūtram sā sūtrasaṁjñetyarthaḥ . tat sūtraṁ dyujyayā guṇitaṁ trijyayā bhaktaṁ kalāsajñaṁ bhavati . atropapattiḥ . yasmin kāle chāyā sādhyā tasmin kāle svāhorātravṛtte yāvatībhirghaṭikābhiḥ kṣitijādunnato ravistāsāmunnatasaṁjñā . yena kālena madhyāhnānnatastasya natasaṁ jñā . atha careṇa madhyāhnānnatayutasyonnatakālasya kila jyā sādhyā sā ca jyāmadhyāvadhirbhavati . sa ca madhyapradeśo’horātravṛttasyonmaṇḍalasaṁpāte bhavati . yata unmaṇḍalasaṁpātābhyāmūrdhvamahorātravṛttasyārdhamadho’rdham . ata unmaṇḍalāvadhirjīvā sādhyā . kṣitijonmaṇḍalayorantaraṁ carārdham . ataścarārdhena varjitādunnatāduttaragole, dakṣiṇe tu yutāt . yata uttaragole kṣitijāduparyunmaṇḍalam dakṣiṇe’dhaḥ . tasmāt kālād yā jyā sādhitā sā trijyāvṛttapariṇatā . sā ca sūtrasaṁjñā . atha yadi trijyāvṛtte etāvatī, tadā dyujyāvṛtte kiyatītyanupātena dyujyāvṛttapariṇatā . sā ca kalāsaṁjñā . idānīṁ prakārāntareṇa kalā tasyāśceṣṭayaṣṭimāha prami° . sūtraṁ kujīvāguṇitaṁ vibhaktaṁ carajyayā syādathavā kalā sā . kalā palakṣetrajakoṭinighnī tatkarṇabhaktā bhavatīṁṣṭayaṣṭiḥ śi° . athavā tat sūtraṁ kujyayā guṇitaṁ carajyayā maktaṁ sat kalā mavati . sā kalāṣṭadhā palakṣetrakoṭibhirguṇyā svasvakarṇena bhājyā phalamaṣṭadheṣṭayaṣṭirbhavati . atropapattiḥ . atra carajyākujye trijyādyujyāpariṇate . atastābhyāṁ cānupātaḥ . yadi carajyayā kujyā labhyate tadā sūtreṇa kimiti . phalaṁ kalā . sā kalā’horātravṛtte jyā . sā palavaśādakṣakarṇavat tiraścīṁnāṁ jātā . atha tasyāḥ koṭisūtramātramāneyam . tatrānupātaḥ . yadi palakṣetrakarṇena tatkoṭirlabhyate tadā kalākarṇena kimiti . phalamunmaṇḍalaśaṅkṛgrasamasūtrāduparyarkabimbādadha ūrdhvaṁ koṭirūpaṁ bhavati . tasyeṣṭayaṣṭisaṁjñā prami° . snāyubhiśca praticchannān santatāṁśca jarāyuṇā . śleṣmaṇā veṣṭitāścāpi kalābhāgāṁstu tān viduḥ . dhātvāśayāntare dhātoryaḥkledastvadhitiṣṭhati . dehoṣmaṇābhipakvaśca sā kaletyabhidhīyate bhāvapra° ukte dehasthe dhātvāśayāntarasthe 7 dhātukledabhede tadbhedāśca tatraivoktāḥ . ādyā māṁsadharā proktā dvitīyā raktadhāriṇī . medodharā tṛtīyā tu caturthī śleṣmadhāriṇī . pañcamī ca malaṁ dhatte ṣaṣṭhī pittadharā matā . retodharā saptamī syāditi sapta kalāḥ smṛtāḥ 8 ekamātrātmakalaghuvarṇe ṣaḍviṣame’ṣṭau same kalāstāśca same’syurno nirantarāḥ . na samātra parāśritā kalā sarvagurvantamadhyādiguravo’tra catuṣkalāḥ . jñayāścaturlaghūpetā pañcāryādiṣu saṁsthitāḥ iti ca vṛttara° ṛṇaprayoge mūladhanādadhike āyatvenādhamarṇena uttamarṇāya dīyamāne 9 vṛddhirūpe (suda) padārthe medi° . māse śatasya yadi pañca kalāntaraṁ syāt līlā° 10 strīrajasi 11 naukāyāṁ 12 kapaṭe ca viśvaḥ . 13 gītādividyābhede sā ca catuḥṣaṣṭi 64 vidhā śaivatantroktā yathā–1 gītam 2 vādyam 3 nṛtyam 4 nāṭyam . 5 ālekhyam 6 viśoṣakacchedyam 7 taṇḍulakusumayalivikārāḥ 8 puṣpāstaraṇam 9 daśanavasanāṅgarāgāḥ 10 maṇibhūmikākarma 11 śayanaracanam 12 udakavādyam 13 udakaghātaḥ 14 citrāyogāḥ 15 mālyagrathanavikalpāḥ 16 keśaśekharāpīḍayojanam 17 nepathyayogāḥ 18 karṇapatrabhaṅgāḥ 19 gandhayuktiḥ 20 bhūṣaṇayojanam 21 indrajālam 22 kaucumārayogāḥ 23 hastalāghavam 24 citraśākāpūpabhakṣyavikārakriyā 25 pānakarasarāgāsavayojanam 26 sūcīvāpakarma 27 vīṇāḍamarukasūtrakrīḍā 28 prahelikā 29 pratimā 30 durvacakayogāḥ 31 pustakavācanam 32 nāṭikākhyāyikādarśanam 33 kāvyasamasyāpūraṇam 34 paṭṭikāvetravāṇavikalpāḥ 35 tarkūkarmāṇi 36 takṣaṇam 37 vāstuvidyā 38 rūpyaratnaparīkṣā 39 dhātuvādaḥ 40 maṇirāgajñānam 41 ākarajñānam 42 vṛkṣāyurvedayogāḥ 43 meṣakukkuṭalāvakayuddhavidhiṁ 44 śukasārikāpralāpanam 45 utsādanam 46 keśamārjanakauśalam 47 akṣaramuṣṭikākathanam 48 mlecchitaka vikalpāḥ 49 deśabhāṣājñānam 50 puṣpa śakaṭikānimittajñānam 51 (atra nimittajñānamiti pṛthak kecit paṭhanti) . yantramātṛkā 52 dhāraṇamātṛkā 53 sampāṭyam 54 mānasī kāvyakriyā 55 kriyāvikalpāḥ 56 chalitakayogāḥ 57 abhidhānakoṣacchandojñānam . 58 vastragopanāni 59 dyūtaviśeṣaḥ 60 ākarṣaṇakrīḍā 61 bālakakrīḍanakāni 62 vaināyikīnāṁ vidyānāṁ jñānam 63 vaijayikīnāṁ vidyānāṁ jñānam 64 vaitālikīnāṁ vidyānāṁ jñānam iti bhāga° 945 a° 28 ślo° ṭīkāyāṁ śrīdharalikhitāḥ . kvacit pustake sūcīvāpakarmasūtrakrīḍetyekaṁ padam taduttaraṁ vīṇāḍamarukavādyānīti . vaitālikīnāmityatra vaiyāsikīnāmiti ca pāṭho dṛśyate . ahorātraiścatuḥṣaṣṭyā saṁyatau tāvatīḥ kalāḥ bhāga° 10, 45, 28 . catuḥṣaṣṭyaṅgamadadat kalājñānaṁ mamādbhutam bhā° anu° 18 a° . adhigata kalākalāpakam kāṁda° . catuḥṣaṣṭikalāvidyā īśvarīprītivardhanam gāyatrīkavacam . |
भूप – bhūpa | Monier-Williams, Monier: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1899bhūpa “bhū-pa” m. “earth-protector”, a king, prince &c.
m. a term for the number sixteen bhūpa “bhū-pa” m. “-pādi-skandha-lakṣaṇa” n. N. of wk. bhūpa “bhū-pa” m. “-pāṣṭa” m. “liked by kings”, a kind of tree Böhtlingk und Roth: Großes Petersburger Wörterbuch bhūpa (2. bhū + 2. pa) m. “Hüter der Erde, – des Landes, König, Fürst” AK. 2, 8, 1, 1. 3, 4, 14, 64. H. 690. VARĀH. BṚH. S. 15, 2. 35, 7. Spr. 95. 1593. 1748. 5000. 5382. KATHĀS. 4, 85. 13, 183. 17, 32. 40, 44. RĀJA- TAR. 1, 120. 136. 3, 13. MĀRK. P. 19, 3. 20, 7. 23, 115. 125, 23. LA. (II) 89, 15. Benfey, Theodor: A Sanskrit-English Dictionary. London : 1866 bhūpa bhū-pa (vb. 3. pā), m. A king, prince, Daśak. in Chr. 193, 22. Cappeller, Carl: A Sanskrit-English Dictionary, based upon the St. Petersburg Lexicons. Strassburg : 1891 bhūpa m. earth-protector, king. Bhaṭṭācārya: Vācaspatyam (6 Vol). Chaukhamba Sanskrit Series 94, reprint of the 1873-1884 edition. Varanasi : 1962 bhūpa pu° bhuvaṁ pāti pā ka . bhūmipāle amaraḥ bhūmipādayopyatra . |